Atziņas F.Bārdas dzejā 11.a

Mīlestība ir viss vienojošā un bezgalīga parādība, kurā saplūst ciešanas, laime, skaistums, dzīvība un mūžība.

Kam savu dziesmu es dziedu?

Es dziedu to smilgām un zālei,

un vējam. Un zilajai tālei

Dzīvīte, dzīvīte - šūpojos tevī,

vējā kā žubīte liepzariņā.

Daudz tu man solīji, maz tomēr devi,..

Kaut varētu sāpes un priekus,ko diena liek izbaudit

Un velti meklēju es ilgi jau,

kur tevis nav? kur tevis nav?

līdz atzinu:

nav lietas, kurā tevis nebūtu!

Man gribētos tevi uz spārniem nest

Uz debesīm - manām un tavām ...

Es esmu tik sīks zieda puteklis, kas, mūžības vēju nests, lido un trīc.

lai nav neviena dvēsele bez saules stara

“Kā zvaigznes zilā naktī krīt, tā manas dienas krīt.”

Atziņas Friča Bārdas dzejā