Recenzijas nobeigums 12.

Lasot stāstu, tas manī radīja neizpratni, un nevarēju pilnvērtīgi uztvert šī stāsta domu. Uzskatu, ka stāsts prasa pievērst lielu uzmanību, lai es spētu izprast šo, manuprāt, sarežģīto tekstu. Autore darbā lieto daudz sarunvalodas vārdus, piemēram, “Ejiet dirst”, “Da nekruķu”, “Beibes no laukiem” un citus.

Vienīgais, kas mani šajā stāstā piesaistīja, bija vairākas reizes pieminētā frāze “Dzīves jēga”. Stāsts par dzīves jēgu paliek neatklāts, kā galvenā varone Andra meklē atbildes, bet galu galā nesasniedz skaidru atziņu par to, “Kas tad īsti ir dzīves jēga?”, “Vai vispār dzīvei ir jēga?”.

Tieši šī pārdomu veicināšana padara stāstu, manuprāt, dziļāku un lika apzināties, ka katram no mums ir savs ceļš uz jēgas atrašanu.

Viktorija

Lasot stāstu, no sākuma bija grūti uztevert galveno domu. Bet iedziļinoties sapratu, ka stāsts ir diezgan vienkārš, jo ir ietverti daudz sarunvalodas vārdi, kas uzreiz ir viegli lasāmāks. Adra stāstā raksta, ka dzīvei nav jēga, manuprāt katram cilvēkam kādā dzīves posmā tā šķiet. Bet dzīves jēga tev ir jānovērtē, kaut pašas mazākās lietiņas, bet ir jānovērtē. Man šis stāsts lika aizdomāties arī par savu dzīves jēgu, ko es darīšu kad pabeigšu skolu, un vai es pietiekami daudz rūpējos par saviem tuviniekiem. Annija

Lasot stāstu A. Neiburgas stāstu, biju pārsteigta cik šajā īsajā apjomā uzzināju par galvenās varones dzīvi, ņemot vērā ka stāstā viņa aiziet tikai līdz autoveikalam un atpakaļ. Man šis stāsts lika aizdomāties arī par savu dzīves jēgu un vai justos tāpat kā viņa ja dzīvotu tādos apstākļos, tajā laikā vai būtu izgājusi cauri tādām pašām situācijām kā Andra. Manuprāt, nebija viegli uztvert notikumu secīgumu, jo tos viņa piemin kā pārdomas un temati ātri vien mainījās, taču bija viegli uztvert kā pret notiekošo izturas Andra izmantojot sarunvalodu un vienkāršrunas vārdus. Noteikti ieteiktu izlasīt šo stāstu jauniešiem, jo tas daudz atklāj arī par dzīvi pagātnē, pirms vairākiem gadiem vai desmitgadēm, un liek aizdomāties kā izejot cauri sūrai dzīve tik in tā vari palikt gādīgs un rūpju pilns cilvēks.

Lasot A. Neiburgas stāstu, sākumā jutos apjukusi un nespēju uztvert autores radīto tēlu Andru. Tēla leksika un raksturs veicināja manu interesi stāstu iepazīt līdz galam. Autore ir izmantojusi daudz vienkāršrunas vārdus, piemēram, (maita, pofig, fak, bļaģ), un žargonu (muterīte, beibes, štukoju). Tieši šī izmantotā valoda man ļāva stāstu uztvert vieglāk. Andras rakstura iezīmes ir spilgtas, ko varu secināt pēc frāzēm: “Ejiet dirst!”, “Ko blendz?”, taču varone dziļi sirdī ir gādīga un uzticīga. Atsaucot atmiņā Opi, kurš varonei ir ļoti tuvs, stāsta gaitā tiek meklēta atbilde uz jautājumu: “Kas ir dzīves jēga?”. Šo jautājumu nemitīgi uzdod galvenā varone sev, kas man lika uzdot šo pašu jautājumu sev. Manuprāt, dzīves jēga ir katra paša ideoloģija par labu dzīvi. Mana ideoloģija par labu dzīvi, kurai ir jēga, ir dzīve, kurā es jūtos mīlēta, kur es jūtos pasargāta, novērtēta, vesela un izprasta.

Zane

Šis A. Neiburgas darbs, manuprāt, ir ļoti uzrunājošs. Man un vienaudžiem tas dod ieskatu dzīves daļā, kuru vēl paši neesam piedzīvojuši. Jaunietis var iztēloties, kā, iespējams, izskatīsies viņa uzskati pēc vairākām desmitgadēm, kā mainīsies vērtības, pie kurām pats pieturās. Protams, stāsta galvenā doma - dzīves jēga, aizķers gandrīz jebkuru lasītāju, ņemot vērā to, ka tā ir tik plaša, īsā laika sprīdī neizrunājama tēma. Domāju, ka katram, kas ir kaut mazliet iepazinis šo darbu, prāta nostūros paliks šis filozofiskais jautājums un vēlme to mūža laikā atrisināt.

Lasot stāstu, vajadzēja ļoti iedziļinātes, lai saprastu šī stāsta domu. Kad stāsta galvenā varone Andra pieminēja dzīves jēgu tas man lika aizdomāties. Es uzskatu, ka mana dzīves jēga ir mana ģimene, jo tā ir viena no manām vislielākajām vērtībām. Arī Andra ļoti mīlēja un rūpējās par savu opi, lai gan viņa to neizrādīja. Kopumā stāsts bija interesants un viegli lasāms, jo tajā tika izmantoti sarunvalodas vārdi.

Estere Cīrule

Lasot stāstu, nereti aizdomājos par bieži stāstā pieminēto dzīves jēgu. Kas tā īsti ir? Kur to atrast? Atbildes uz šāda veida jautājumiem stāsta fragmentā skaidri nav dotas. Stāsta galvenā varone Andra bieži lietoja frāzes, piemēram, : “Nav nekādas jēgas dzīvei, nav”, kas pasvītro aktualitāti arī mūsdienās. Proti, daudzi pilsoņi - ne tikai tīņi un jaunieši, bet arī pieaugušie, uzskata, ka dzīvei nav nekāda jēga - pusi dzīves mācies, otru - strādā. Protams, to nevar noliegt. Lielākā daļa dzīves paiet darot tieši šīs lietas, bet ir daudz, kas tomēr dod dzīvei jēgu un papildina cilvēka vērtības. Piemēram, mīlestība. Kā Andrai pret Opi. Tādēļ secinu, ka dzīves jēga ir unikāla, katrs šo jēdzienu saprot savādāk un katram dzīvē ir savi mērķi, kas pašam jāatrod. Neskatoties uz to, ka tēma nopietna, stāsts bija pasniegts rupjā sarunvalodas valodā, proti, tika lietoti barbarismi, žargoni, slengi. Spilgtākie piemēri, kas palikuši atmiņā ir “pofig” “ejiet dirst”. Kopumā stāsts ļoti veigli lasāms un saprotams.

Monta Uzare

Lasīšana nesagādāja problēmas, taču teksta izpratne bija sarežģīta. Stāsta lasīšanas laikā manu uzmanību pievērsa Andras necenzētā valoda un pesimistiskā attieksme pret dzīvi. Varone dzīvei neredz jēgu un pat noliedz tās eksistenci. Stāstā liels akcents ir likts tieši uz šo problēmu, par kuru tiek diskutēts arī mūsdienās. Pēc lasīšanas varu secināt, ka stāstā dominējošā problēma ir aktuāla arī mūsdienās un turpinās būt aktuāla arī nākotnē, jo katra persona savu dzīvi uztver savādāk un tās jēga laika gaitā var mainīties.

Stāsts man patika. To bija interesanti lasīt, tas bija viegli uztverams, un tas izraisīja dažādas emocijas. Stāsts noteikti lika saprast to, ka katram cilvēkam ir savas dzīves jēga. Stāsts lika padomāt par pašas dzīves jēgu, lika padomāt par to, kas jēgu dzīvei piešķir. Tomēr es domāju, ka stāsts neizceļ tikai dzīves jēgu, bet arī rūpes par tuvākiem cilvēkiem un attieksmi pret pārējiem. Autore ir visu uzrakstījusi skaidrā un saprotamā valodā, izmantojot dažādus valodas līdzekļus. Stāsta autore ir ļoti labi stāstā atspoguļojusi cilvēka emocijas un pārdomas.

Lasot stāstu, bieži bija brīži, kad teikumu nācās pārlasīt vairākas reizes, jo neizpratu tā domu. Neierasti šķita tas, ka tika izmantoti vienkāršrunas vārdi, piemēram, pofig, ejiet dirst.. Mani ļoti uzrunāja stāstā minetā problēma, kas bija dzīves jēgas izzināšana, jo, manuprāt, ikkatrs ir kādreiz par to aizdomājies. Īpaši atmiņā palika citāts: ''Tu tik te gadījies esi, tā starp citu.''Šis citāts pasaka to, ko mēs nevēlamies atzīt. Es vēlētos ar Andru parunāt reālajā dzīvē, jo viņai ir unikāls domu gājiens. Pēc stāsta secinu, ka darbus, kuros ir iekļauti vienkāršrunas vārdi un barbarismi, man ir grūti uztvert, taču nenožēloju, ka stāstu izlasīju.

Beāte

Lasot stāstu, ne vienu vien reiz es aizdomājos par dzīves jēgu, jo stāstā Andra Neiburga stāsta, ka dzīvei nav jēgas. Viņa bija tieša un interesēja tikai tas ko viņa darīja, un neaizdomājās par sekām, piemēram, kā šajā fragmentā: "Kad es kurinu plīti, es domāju tikai par malku. Viss. Par malku. Un ne par kādu tur mežu, ne par kokiem, ne cilvēkiem, kas tos kokus gāzuši, pofig." Vienīgais, kas viņu interesēja visvairāk, bija Opis, kuru viņa ļoti mīlēja. Tekstā bija jūtamas dažādas emocijas, kā piemēram, bēdas un dusmas. Stāstā ir ietvērti daudz sarunvalodas vārdi, kas man šķita savādi, jo stāstos reti ar tiem sastopos. Tomēr, stāstu varēja ļoti labi uztvert un viegli lasāms teksts. - Marta

Lasot stāstu, aizdomājos par tādu terminu kā dzīves jēga,kā arī par savām bērnības traumām un par savu pilsētnieciskumu laukos. Stāsta laikā paradās Andras dzīves notikumi ,kas ļauj mums saprast varones dzīvi un palīdz man kā lasītajam iejusties viņas ādā, kas stāsta lasīšanu padara interesantāku.Pēc manam domām, mūsdienās jautājums "kas ir dzīves jēga,kāds ir mans dzīves mērķis " ir aktuāla problēma ne tikai jauniešu dzīvēs, bet arī personām virs 30 gadiem,jo cillvēks varbūt tikai tad saprot, kas viņš ir un, kas viņa dzīvi padara laimīgu.Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi atrast savu dzīves ceļu, kas tev ļaus būt laimīgākam un veiksmīgākam cilvēkam. Protams, tas nav tik viegli, bet ir svarīgi nepadoties pie sāpēm, grūtībām un turpināt izprast sevi,lai atrastu savu dzīves motivāciju.

Stāsts mani aizrāva izmantotās valodas un galvenās varones dzīves situāciju dēļ. Autore stāstā izmanto daudz vienkāršrunas vārdu (sūds, maita, žīdiem, pofig), barbarismu (zapte, pufaika, tačka) un sarunvalodas vārdu (rijamo, vazājās, dančiem), kuri tekstu padara daudzveidīgāku un mūsdienīgāku. Andras attiecības gan ar Opi, gan Robi lika aizdomāties par savām attiecībām ar draugiem un ģimeni. Reizē atgādinot cik svarīgi ir izrādīt rūpes un mīlestību pret tuvajiem arī brīžos, kad tas nav viegli. Kā arī šis darbs mudināja vēlreiz padomāt par to, kas ir dzīves jēga, jo arī stāsta galvenajai varonei šis jautājums vēljoprojām nav skaidrs. Manuprāt, dzīves jēga slēpjas cilvēkos, kas mums ir apkārt, un prieka un bēdu mirkļos, kurus pavadām un pārvarām kopā. Ikdienā cenšos novērtēt katru mirkli, jo zinu, ka pēc laika tie man pietrūks, neskatoties uz to vai šie brīži bija laimīgi vai izaicinoši.

Stāsts bija viegli uztverams un ātri lasāms, nevienu brīdi nebija garlaicīgi un gribējās izlasīt to ātrāk. Rakstniece atspoguļo cilvēka dzīves skarbos brīžus, kuri vienmēr dzīvos mūsu atmiņās un liks mums uz brīdi redzēt pasauli melnbaltu un apdomāties par dzīves jēgu, mīlestību, attiecībām ar sevi un apkārtējiem. Stāsta laikā izjutu dažādas emocijas, jo stāstā redzēju patieso dzīvi, netikai drūmu un tumšu, bet arī krāsainu un prieka pilnu. Izabella Lība

Lasot stāstu, es sapratu to, ka sevis nenovērtēšana un nepašpārliecinātība var būt ļoti liels šķērslis dzīves izvēlēs un gaitās. Kā piemēru varu minēt , ka Andrai bija iegūta augstākā izglītība, bet sevi uzskatīja un vērtēja zemāk. "Jēga ta kāda? Izmācīties izmācījos, bet akcents palika.", "Es lietoju tikai tos vārdus, kuri man piestāv". Personīgi, šo stāstu lasīt bija viegli un teksts bija uztverams, jo daudz tika iekļauti sarunvalodas vārdi, bet vēlreiz es to nelasītu. Teksts lika daudz aizdomāties par to, cik ļoti dzīve ir jānovērtē, jo tā mums ir tikai viena. Anna M

Lasot stāstu var secināt to, ka rakstniece veiksmīgi savieno reālismu ar dziļām cilvēciskajām domām. Stāsts izceļas arī ar skarbu valodu, kas ļauj lasītājam ieslīgt Andras iekšējās pasaules tumšākajos stūros. Stāstā var aizdomāties par pieminēto jēgu dzīvei, jo arī mūsdienās daudzi uzdod sev šo jautājumu "kāda ir jēga no dzīves?" Protams, ka arī es bieži par to aizdomājos, taču apzinos, ka dzīvei ir jēga, ja tev blakus ir tavi tuvie kā piemēram, stāsta varonei Andrai - opis. Anastasijaa

Lasot stāstu, bieži nesapratu tā būtību un domu. Es līdz galam neizprotu par ko ir šis stāsts, taču stāstā galvenā varone Andra pieminēja dzīves jēgu, kas man lika aizdomāties. Personīgi uzskatu, ka dzīvei nav jēgas , taču novērtējot visu, kas man ir dots, es aizdomājos par ģimeni un draugiem. Viņi ir mana dzīves jēga. Tā pat kā Andrai dzīves jēga ir viņas Opis, ko viņa mīlēja no visas savas sirds, lai gan to neizrādīja. Man šis stāsts šķita viegli lasāms, jo stāstā bija daudz sarunvalodas vārdi , kas man lika vieglāk uztvert un saprast tekstu. Diāna

Stāsts bija viegli lasāms, jo tajā izmantoti sarunvalodas vārdi, kas ļauj labāk uztvert Andras domu un emocijas. Izlasot stāstu, secināju, ka Andra ļoti rūpējas par Opi. Varbūt, tas nav tik ļoti redzams, bet viņa Opi mīl un novērtē. Man ar tuvajiem ir tāpat, tāpēc nedaudz atgādināja mani, jo bieži īsti neizrādu, ka cilvēks man ir nozīmīgs, bet dziļi sirdī, cilvēks man ir ļoti svarīgs. Andras Neiburgas stāsts bieži lika aizdomāties par dzīvi, mīlestību un, par attiecībām ar apkārtējo pasauli un cilvēkiem. Rēzija

Lasot stāstu, nereti aizdomājos par bieži stāstā pieminēto dzīves jēgu. Kas tā īsti ir? Kur to atrast? Atbildes uz šāda veida jautājumiem stāsta fragmentā skaidri nav dotas. Stāsta galvenā varone Andra bieži lietoja frāzes, piemēram, : “Nav nekādas jēgas dzīvei, nav”, kas pasvītro aktualitāti arī mūsdienās. Proti, daudzi pilsoņi - ne tikai tīņi un jaunieši, bet arī pieaugušie, uzskata, ka dzīvei nav nekāda jēga - pusi dzīves mācies, otru - strādā. Protams, to nevar noliegt. Lielākā daļa dzīves paiet darot tieši šīs lietas, bet ir daudz, kas tomēr dod dzīvei jēgu un papildina cilvēka vērtības. Piemēram, mīlestība. Kā Andrai pret Opi. Tādēļ secinu, ka dzīves jēga ir unikāla, katrs šo jēdzienu saprot savādāk un katram dzīvē ir savi mērķi, kas pašam jāatrod.