

Donatello (īstajā vārdā Donatello di Nikolo di Beto Bardi (Donato di Nikolo di Beto Bardi); dzimis ap 1386. gadu, miris 1466. gada 13. decembrī) bija itāļu renesanses mākslinieks.
Viņš bija apveltīts ar daudzpusīgu talantu un bija īsts novators sava laika tēlniecībā. Balstīdamies uz rūpīgām dabas un antīko meistaru darbu studijām, viņš pirmais no renesanses meistariem panāca apaļskulptūras stabilu nostatījumu un visas skulpturālās masas viengabalainību. Skulptūras stabilitāte, pat tās statiskuma zināma idealizācija bija Donatello ieguldījums tēlniecībā.

Mazačo (itāļu: Masaccio; dzimis 1401. gada 21. decembrī, miris 1428. gada rudenī), īstajā vārdā Tommazo di Sers Džovanni di Simone (Tommaso di Ser Giovanni di Simone), bija itāļu gleznotājs. Aizsācis agrās renesanses glezniecību.[1] Džordžo Vazāri viņu nosaucis par savas paaudzes labāko gleznotāju. Viens no sava laikmeta revolucionārākajiem gleznotājiem.[2]
1422. gadā iestājies Florences Ārstu un aptiekāru ģildē, 1424. gadā — Lūkas ģildē.[2] Parasti gleznojis altārgleznas, freskas.[1] Strādājis Florencē, Romā, Pizā.[1] Bieži strādājis kopā ar Panikāles Mazolīno.[1] Savos darbos pirmoreiz renesanses monumentālajā glezniecībā Mazačo izmantoja reālās telpas optiski iluzorisku paplašināšanu.[1] Vairāki darbi pēc nāves palikuši nepabeigti.[2] Viņa darbi ietekmējuši turpmākās renesanses attīstību.[1]
Ievērojamākie darbi: "Krustā sišana" (1425\1426), "Sv. Trīsvienība" (ap 1426), "Izdzīšana no Paradīzes" (ap 1425), "Naudas nodeva" (ap 1427/1428), "Teofila dēla atdzīvināšana un Pēteris bīskapa krēslā" (ap 1425).



Marko Bello dzimšanas datums: 1470.g, un vieta- Venēcija, Itālija.
Miršanas datums: 1523.g, Udīne, Itālija.
Laikmets: Renesanse
Viņa vecāki: Giorgio Belli

Marko Bello bija itāļu gleznotājs, kas aktīvi darbojās renesanses periodā. Viņš bija viens no Džovanni Bellīni studijas skolēniem.

Ticiāns

Ticiāna

LEONARDO DA VINČI